Burtnīcas lapā pilns ar vārdiem - vajadzīgiem un liekiem.
Pārsvarā bezjēdzīgiem.
Svarīgākais jau saprast, ka klusums ir klusums.
Jāmācās gaidīt.
01135050
Atzīšanās nebūs.
Viss paliks tik pat neesošs kā līdz šim.
Laiks, kas dziedē
dod man bezcerību.
Nekas nemainās, taču viss ir citādāk.
Nav cerību - izglābšanās nav iespējama.
Vismaz man, laika zaglim, kas zogot pazaudē atmiņas.
Tā mēs pazudām.
Ieskrējām pārāk dziļu mūsu nebūtībā.
Izgaisām no citu atmiņām.
Un palikām kā neredzama melnā matērija.
(via mermaidchiild)
Source: SoundCloud / WashH
Tā nu Elīnai pavadot kārtējo bezmiega noguruma nakti, izdevās palasīt par savu sociofobiju.
“Mākslinieks ikvienu mākslas darbu bargi kritizē, arī katru paša gleznu. Vēlas būt allaž perfekts, un šī tieksme ir ļoti stipra. Pār viņu valda tik lielas bailes no izgāšanās, ka nemaz necenšas attīstīties mākslā, tātad nesasniedz sava talanta virsotni.”
Pie velna!
Vai vispār vēl kāds teikums var stiprāk graut manu nostāju pret Elīnu un viņas mākslinieces nākotni?
Tagad mani pārņem tas nenormāli grauzīgais, tumšais mākonis, kurš kliedz: “Tu esi muļķe, jo aizgāji no Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas.”
Jūtos it kā būtu tomēr pieņēmusi nepareizu lēmumu, un tagad pār mani nāktu šī briesmīgā (un sasodīti sāpīgā) apgaismība.
Vai tas ir naivi?
Ticēt, ka varbūt kādreiz pasaule var kļūt labāka.
Cilvēki sniegs palīdzīgu roku tev, kas tikko paslīdējis uz banāna mizas.
Viņi tev ticēs un nemēģinās aplauzt spārnus tavai jau tā svārstīgajai putna dvēselei.
Spēs saprast, ne tikai nicināt un domāt, ka pasaulei ir tādai jābūt- nožēlojamai, zvērīgai un netaisnai.
Vēlos dejot uz ūdens virsmas un ravēt nezāles debesīs. Bet tas nav iespējams.
Toties būt labai un veidot to pasauli, kurā labi esam MĒS nevis tikai viņš vai viņa, tu vai es, manuprāt, ir iespējams.
Jā, laikam tas ir naivi.
Source: widows-hawkeye
Kāda vēlos būt vai nebūt?
Grūts jautājums.
Bet pašlaik nekas nav labi.
Kļūdijos.
Prāts tomēr mani maldina.
Lepojos ar savu nostāju un nospraustajiem mērķiem, bet sūdzos par savu vājo izpildījumu.
Lai cik slikti tas skanētu, nebrīnītos, ka agrāk vai vēlāk nonākšu psihenē.
